Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Terensa Govera ilustrētā lekcija “Skarbā utopija – Hiršhorna kultūras pilsēta”

Otrdien, 27. aprīlī 19:00 mākslinieks un vēsturnieks Terenss Govers (Terence Gower, 1965) sniedza ilustrētu lekciju par Jozefa Hiršhorna utopiskās kultūras pilsētas Hiršhornas un Vašingtonas Mākslas muzeja projektu. Lekcija notiek ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu ASV kultūras mēneša „Made in the USA” ietvaros.

Jelgavā dzimušais uzņēmējs, finansists un mākslas darbu kolekcionārs Jozefs Hermanis Hiršhorns (Joseph Herman Hirshhorn, 1899-1981) bija otrs jaunākais no trīspadsmit brāļiem un māsām.  Pēc tēva nāves, kad Jozefs bija tikai sešus gadus vecs, Hiršhornu ģimene emigrēja uz ASV. Jau 14 gadu vecumā viņš sāka strādāt Volstrītā un vēl pirms 30 gadu vecuma bija kļuvis par miljonāru. Lielāko daļu savas bagātības Hiršhorns nopelnīja ar 1953. gadā atrasto urāna dzīslu Ontārio, Kanādā. Tiklīdz Hiršhorns sāka pelnīt naudu, viņš sāka iegādāties mākslas darbus. Savas dzīves laikā viņš izveidoja aptuveni 12000 mākslas darbu lielu kolekciju, kurā bija atrodami tādu izcilu 19. un 20.gs. mākslinieku darbi kā Viljama de Kuninga, Džeksona Polloka, Ogista Rodēna, Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Alberto Džakometi, Aleksandra Kaldera, Henrija Mūra u.c. darbi.

Pēc urāna raktuvju izveides Ontārio, Hiršhorns nolīga arhitektu Filipu Džonsonu darbam pie kalnrūpniecības/kultūras pilsētas projekta izveides – pilsētas, kurā tiktu realizēti tā laika jaunāko pilsētvides plānojumu sasniegumi un kurā goda vietā atrastos viņa mākslas dabu kolekcija. Taču vietējo iedzīvotāju pretestības dēļ utopiskās pilsētas projekts palika nerealizēts un Hiršhorns, prezidenta Džonsona un pirmās lēdijas mudināts, kolekciju novēlēja Vašingtonas Mākslas muzejam, kurš tagad nes magnāta un mākslas kolekcionāra vārdu.

Mākslinieks un vēsturnieks Terenss Govers dzīvo un strādā Ņujorkā. Viņa interesi saista divdesmitā gadsimta arhitektūra. Govera darbi ir bijuši izstādīti dažādos prestižos laikmetīgās mākslas muzejos un galerijās ASV (Hirshhorn Museum Vašingtonā; New Museum, Storefront for Art and Architecture, Queens Museum un PS1 Laikmetīgās mākslas centā Ņujorkā; ICA Bostonā; UCLA Hammer Museum Losandželosā un ICA Filadelfijā), Mehiko (La Colección Jumex, Galería Arte Mexicano, Laboratorio Arte Alameda), Kanādā (The Power Plant Toronto; Gallery 101 Otavā; Artspeak Vankūverā), Vācijā (Kunsthistorisches Institut Bonnā; Galerie für Zeitgenössische Kunst Leipcigā; Galerie M+R Fricke Berlīnē), kā arī Latīņamerikā (XI Mostra da Gravura Kuritibā, Brazīlijā un Centro Recoleta Buenosairesā, Argetīnā). Govera video darbi ir demonstrēti dažādos festivālos un muzejos Barselonā, Madridē, Buenosairesā, Florencē, Mehiko un Ņujorkā.

Govers ir strādājis par kuratoru un veidojis izstādes un video darbu un filmu programmas tādos muzejos un mākslas centros kā New Museum Ņujorkā un Hammer Museum Losandželosā (Modern Shorts), Museo de Arte Carrillo Gil Mehiko (Public Practice / Private Lives), El Museo del Barrio Ņujorkā (The Conceptual Trend) un el Museo de la Ciudad de Mexico Mehiko (Pasaje Iturbide).

Govera darbiem ir veltītas divas monogrāfijas: Ciudad Moderna: Terensa Govera video darbi (Ciudad Moderna: Terence Gower Videos, A&R/Turner, Mehiko) un Izstādīšanas arhitektūra (Display Architecture, Navado Press, Berlīne).