Izstādes nosaukums nāk no šveiciešu novelista Roberta Valsera (Robert Walser) darba “Mikrogrammas” (pirmo reizi izdots 1956. gadā, pēc autora nāves), sarakstītas ļoti specifiskā izteiksmē un izmēros līdz salasāmības robežai reducētā rakstības formā. Vācu filozofs Valters Benjamins savulaik izcēlis divas šīs mikrorakstības iezīmes: pilnīga satura nenozīmība un stila noliegums, savukārt latviešu filozofs Jānis Taurens nesenā sarakstē norāda, ka, lasot Valseru, “jūti, ka kaut kas nav tā, kā vajag, šķiet, ka viņš neraksta tā, kā vajadzētu, un tad, ja noķer šo sajūtu (domu), tā savaldzina”.

Izstādes nolūkiem Rodrigo Ernandess periodiski vācis un apkopojis internetā publicētus, anonīmus bērnu zīmējumus-skricelējumus. Izaugusi par nelielu kolekciju tā izmantota par pamatu jaunu darbu sērijai, kombinējot iepriekš izmantotus materiālus ar jauniem/negaidītiem nolūkā radīt citas nozīmes. Pieticīgo anonīmo zīmējumu arhīvs izmantots tādā pašā veidā, kādā autors lieto savu personīgo tēmu un materiālu repertuāru: brīvi pārveidojot un transformējot tos bez īpašas pietātes, fokusa, mākslinieciskā mērķa vai kāda konkrēta vēstījuma.

Sekojot tam, iekārtošanas dienas Rīgā pavadītas kā eksperimentāls “darbs studijā”, daļu no izstādes mākslas darbiem veidojot uz vietas, izstāžu telpā, piemēram, papjēmašētehnikā radīta instalācija, mākslas darbā iekļaujot gan telpas arhitektūru, gan auditoriju – bērnus. Darbs ar papīra masu ir laikietilpīgs, un tas savukārt padara izstādi par sava veida procesuālu notikumu, kurā, lai arī minimāli un acīm netverami, tomēr norisinās izmaiņas – materiāla pilnīga izžūšana. Šis process no jauna sasaucās ar Valsera mikrogrammām vairākos veidos: tām piemītošajās nepilnībās un to “haotiskajā izkaisītībā”, kas savukārt apliecina mākslinieka interesi par tādām tēmām kā uztvere, vēstījums, iztēle un neskaidrība tās dažādajās reprezentācijas formās.

 

Rodrigo Hernandez (1983, Mehiko) ir mākslinieks, kas dzīvo un strādā starp Mehiko un Lisabonu. Absolvējis E.N.P.E.G. La Esmeralda (Escuela Nacional de Pintura, Escultura y Grabado) Meksikā un Akademie der bildenden Künste Karlsruhe Vācijā. Pabeidzis aspirantūras studijas Jan Van Eyck Academie Māstrihtā Nīderlandē (2014) un atradies rezidencē Laurenz-Haus Stiftung Bāzelē Šveicē (2015). Viņa darbi tikuši izstādīti Kunsthalle Basel Šveicē; Kurimanzutto Meksikā; Museum Haus Konstruktiv Cīrihē; 5. Maskavas biennālē,Museo del Chopo Meksikā, Bonnefantenmuseum Mārstrihtē, Kunsthalle Bādenbādenē, Kunsthaus Basseland, Elizabeth Foundation of the Arts Ņujorkā,NuMU – Nuevo Museo de Arte Contemporáneo Gvatemalā, FRAC Marseļā, Walker Art Center Mineapolisā u.c.