Esejā par pašportretu glezniecību mākslas zinātnieks T. Dž. Klārks reiz rakstīja: “Pārāk cieši raudzīties uz sevi – tas ir mulsinoši. Pat sevis apzināšanās jeb self-consciousness ir jēdziens, ko var saprast divējādi: vienviet tas nozīmē kaut ko cēlu un grūti sasniedzamu, citviet – to nelaimīgo stāvokli, kas saistīts ar pubertāti un ādas problēmām.” Turpinot aizsākto portretu un pašportretu žanru izpēti, tieši šo pretrunīgo, slideno nozīmju robežās Tobiass Kaspars ir izveidojis jaunu uzstādījumu, kas līdz šim izpaudies viņa projektos Bodies in the Backdrop (2012), Friends, Lovers & Financiers (2014), Two Cities – Two Lives (2015), The Street (2016) un New Address – publikācijā, kas iezīmē mākslinieka pārcelšanos uz Rīgu. Šīs mākslinieka grāmatas pamatā ir sarunu sērija Roommate Education, kuras fokusā ir making of jeb žanrs, kas vislabāk pazīstams kinofilmu kontekstā. Nereti šis blakusprodukts – filma par to, kā uzņemta filma, – tiek izmantots kā instruments, ar kura palīdzību tirgot “pieredzi”, liekot publikai noticēt, ka filmas tapšanas process sniedz būtisku izpratni un informāciju par pašu filmu. Tas izriet no sākotnējā produkta, tādējādi uzturot nebeidzamo spēli: produkts, kas izriet no produkta, kura pamatā savukārt ir cits produkts.

Portrets – uzstādījums, kuru Kaspars radījis šai izstādei, ir veltīts Ļeva Tolstoja “Annai Kareņinai”. Kareņina ir viens no tiem neskaitāmajiem sieviešu tēliem, ko vīriešu dzimuma autori izmantojuši, lai izteiktos par sociopolitiskiem jautājumiem; viņa ir priekšplāna butaforija, kuras uzdevums ir izcelt fonā notiekošo. Tolstoja zīmētais tēls, situācija tālaika sabiedrībā un nosacījumi, kas tiek izspēlēti Kareņinas tēlā, šodien kalpo par iedvesmu traģisku ziepju operu scenāriju rakstīšanā.

Gertrūde Staina savā laikā radīja “vārdu portretus”, neatlaidīgā, atkārtojumiem pārbagātā manierē savirknējot savstarpēji nesaistītus vārdus. Viņas mērķis bija fiksēt nevis kādu ārēji redzamu “patiesību”, bet aprakstāmā subjekta psiholoģisko būtību. 20. gadsimta sākumā ASV un Eiropas mākslinieces un mākslinieki centās radīt Stainas literāro eksperimentu vizuālus ekvivalentus. Šie “objektu portreti” nav figuratīvi, tie neattēlo uz tīklenes projicētus modeļus-pozētājus. Pikabija, iedvesmojoties no sludinājumiem, mediju attēliem un pasūtāmo preču katalogiem, radīja “mehāniskus” portretus, kuros savus draugus un laikabiedrus attēloja, izmantojot tādas mašīnbūves detaļas kā skrūves vai zobrati; Prustu un Bergsonu portretu žanrā interesēja modeļu dzīves apstākļu izpēte un viņu sabiedriskā nostāja.

Viens no centrālajiem izstādes elementiem ir teksta un fotogrāfijas apvienojums darbā Anna K., kas ietver Rīgas un Romas tenisa kortos uzņemtus tuvplānus un atsevišķas Tolstoja romāna frāzes par tādām tēmām kā zemkopība, mājsaimniecība, naudas apgrozība un vispārējs tālaika sociopolitiskā fona raksturojums. Fotogrāfijas iekļautas instalācijā, kas veidota no objektiem, kuri izvēlēti pēc tiem piedēvētās simboliskās vērtības, proti, atbilstības noteiktai šķirai un dzīvesveidam. Vairāki no šiem objektiem, veidotiem porcelānā vai bronzā, ir rūpniecisku ražojumu kopijas, kurus ražojošie Latvijas un starptautiskie uzņēmumi iekļauti izstādes korporatīvo sponsoru sarakstā.

Tobiasa Kaspara radītais portrets ir juceklīgs – tas ir sarežģīts mikslis, kurā ietilpst pretrunas un neviennozīmības, ierobežojumi, nošķirtība, attālums, aukstasinība un pašsavaldība. Izstādes atklāšana notiek laikā, kad Latvijas Nacionālajā operā un baletā tiek uzvests balets “Anna Kareņina”, atzīmējot 10. gadadienu kopš izrādes iekļaušanas baletnama repertuārā. Balstot izstādes tematiku uz Annu Kareņinu, Kaspars radījis izstādes vietai pielāgotu instalāciju, kas ietver atsauces uz citu laikā un telpā tuvu kultūras pasākumu vēl vienā darbības jomā, kuru ieskauj mākslinieciska spriedze un acīm redzama atkarība.

 

2016. gada pavasarī Tobiass Kaspars (dz. 1984) radīja 24 stundu izstādi The Street Romas filmu studijā Cinecittà Film Studios. 2015. gadā mākslinieks atvēra Toby’s Tristram Shandy Shop Berlīnes izstāžu telpā Udolpho, kurā pārdeva Lorensa Stērna romāna “Džentlmeņa Tristama Šendija dzīve un uzskati” pirmizdevumus. 2012. gadā Tobiass Kaspars aizsāka savā vārdā nosauktu džinsu līniju, un kopš 2009. gada viņš ir viens no brīvā laika pavadīšanai veltītā astoņu numuru žurnāla PROVENCE izdevējiem. Viņš ir arī Latvijas Institūta Romā idejiskais autors un dibinātājs. Tobiasa Kaspara darbi izstādīti dažādās mākslas institūcijās, tostarp Varšavas Modernās mākslas muzejā (2016), Istituto Svizzero di Roma (2015), Wattis Institute for Contemporary Art Sanfrancisko (2015), Solo Shows Sanpaulu (2015), CAFAM Biennale Pekinā (2014), Kunsthalle Wien (2014), Kunsthalle St. Gallen (2014), Midway Contemporary Art Mineapolisā (2013), Artists Space Ņujorkā (2013), Palais de Tokyo Parīzē (2012), Kunsthalle Zürich (2011), Kunsthalle Basel (2011), Museum Hamburger Bahnhof Berlīnē (2011), Kunsthaus Bregenz (2011), Künstlerhaus Stuttgart (2010).