Images 1 of 1

Kafejnīcas lietā Andrejs Tarkovskis

12.11.2012 - 31.1.2013

“Kafejnīcas lieta” bija Kim? iniciēta aktivitāte abstraktu ideju savienojuma pētniecības nolūkos, pievēršoties atsevišķiem mākslas momentiem (autoriem, darbiem, notikumiem) Latvijas un ne tikai 20. un 21. gs. vēsturē, kas, šīs apskates procesa ietvaros un joprojām bez “lielo” teoriju klātbūtnes, strādā tālākai informatīvas nojēgsmes konstrukcijai. Notikumu sērija tika veidota sadarbībā ar restorānu Kitchen.

Kafejnīcas lieta: Andrejs Tarkovskis vienā mirklī

..ir acīmredzams, ka mūs sāks apciemot arvien vairāk un vairāk cilvēku no pagātnes

Šonakt es sapņoju, ka mirstu.
Taču es redzēju – pareizāk sakot, jutu –
visu, kas notiek man apkārt.
Jutu, ka man līdzās ir Lara
un arī daži draugi.
Man bija tāda sajūta, ka esmu tik bezspēcīgs un zaudējis jebkuru gribu,
ka spēju tikai aplūkot pats savu līķi un
būt par paša nāves liecinieku.
Taču svarīgākais, ko šajā sapnī piedzīvoju,
bija senaizmirstā sajūta,
ka tas nav sapnis, bet īstenība.
Šī izjūta bija tik spēcīga,
ka manu dvēseli pārņēma skumju uzplūds,
zināma līdzjūtība pašam pret sevi –
it kā manas sāpes būtu kāda cita sāpes,
it kā es uz šo cilvēku raudzītos no malas,
it kā es atrastos ārpus savas agrākās dzīves robežām un
manu dzīvi būtu nodzīvojis nepieredzējis un neaizsargāts bērns.
Laiks pārstāja eksistēt.
Bailes, nemirstības izjūta…
Redzēju arī cilvēkus, kuri smieklīgi un bezjēdzīgi
skraidīja šurpu turpu, satraukdamies par manu nāvi.
Un tad es atkal augšāmcēlos,
taču neviens par to nebrīnījās.

Andrej Tarkovskij. Lichtbilder: Die Polaroids. Schirmer/Mosel Verlag GmbH, 2004, p.112.

Paldies: Itai Marijai Ankoriņai, Olgai Temnikovai un LKA Rīgas Kino muzeja