Izrādās, ka eksistē vismaz divas jēdziena „psihodrāma” izpratnes. Viena – no mākslinieka viedokļa tverta, otra – psihoterapeitiska psihodrāma. Vai pastāv kādi tiltiņi starp dažādām koncepcijām? Un galu galā – vai māksla var glābt pasauli un vai šo glābšanu var saukt arī par izārstēšanu?
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekts Kim? un izdevniecība ¼ Satori piedāvāja ārsta, rakstnieka un psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas speciālista Viestura Rudzīša lekciju – izrādi „Psihodrāma”. Tā bija iespēja piedzīvot, nevis tikai „dzirdēt par”, jo psihodrāma nozīmē „darīt, lai saprastu”, tā ir aktīva, ķermeni kā „otras smadzenes” atzīstoša.
Uzmanība tika vērsta uz jautājumiem – mana un mūsu psihe, iekšpasaule uz skatuves, spontānais un impulsīvais, kreativitāte un psihodrāmas Dievs, psihodrāmas kā terapijas metodes rašanās.