Lauras Prikules un Evas Vēveres “Poētiskā Robotisma” projektu sērija pievēršas laiktelpas arhitektūrai, sistēmiskai un spontānai dažādu dzīves aspektu konstrukcijai un dekonstrukcijai. Laika plānotāji un skaitītāji, privāts kosmoss un telpa starp nebeidzamām sīkām daļiņām un lielākiem klasteriem, kurus tās izveido.
Mākslinieces pēta 21. gadsimtu, domājot un vizuāli tveramā valodā stāstot par tā gaismekļu apmirdzēto metropoļu nomalēm, civilizācijas mazskartajām vietām, pārapdzīvotību, dzeramā ūdens nepietiekamību un sintētisku pārtiku. “Poētiskā Robotisma” ietvaros Kim? izstāžu zālē veidotā interaktīvā instalācija “Akvatopija” koncentrē uzmanību uz dabas un postindustriālās sabiedrības sprādzienveidīgo mijiedarbību. Ūdens tiek izmantots kā civilizācijas apziņas simbols. ‘3-D pikseļu’, kubu jeb heksaedru, vilnis ir gan potenciāla telpas plūsma laikā, gan otrādi. Projekts izgaismo dzīves saulainos aspektus un tās ēnas puses, aversu un reversu, radot vidi simbiozei izstāžu zāles modelī.
Skaidrojošajā vārdnīcā varētu būt rakstīts, ka Poētiskais Robotisms ir radošās darbības metode, kas vizuāli pēta līdzsvaru starp poētisko un robotisko, ideālo un reālo, disciplīnu un brīvību.
– Jautāsiet, kurš ir robots?
– Katrs kādā brīdī ir robots un citā – poēts. Tas ir mainīgi.
Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros, 10. septembrī, Kim? “Akvatopijas” paplašinājums – Lauras un Evas veidota instalāciju sistēma “Navigācijas ceļš”. Atšifrējot, to var dēvēt par vizuālu versiju plaisām mūsdienu realitātē. Kim? teritorijas interaktīvajā akvatopā skatītājs nonāca “peldceļa” izvēles priekšā. Mijiedarbojoties ar izstādes objektiem, katrs varēja uziet izgaisušu civilizāciju pēdas smiltīs, pleznas, peldcepures, atmiņas par reiz raidītiem Morzes signāliem un ar Poētiskā Robotisma metodēm pārliecināties par savu ideju “peldspēju”. Tas būs nautila ceļojuma piedzīvojums mainīgas vides apstākļos.
Laura Prikule mākslas praksē izmanto dažādus komunikācijas veidus. Saskaņā ar darba ideju vai situāciju, tie var būt instalācija, glezniecība, fotogrāfija vai citi mediji. Māksliniece pēta laiktelpas, nomadisma un spēles idejas. Prikule ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, ieguvusi maģistra grādu Sanfrancisko Mākslas institūtā, studē LMA doktorantūrā.
Eva Vēvere strādā ar dažādiem medijiem, tostarp instalāciju, grafiku un glezniecību. Interešu centrs ir telpa un tās transformēšanas iespējas, pārveidojot to par mākslas darba sastāvdaļu un radot starptelpas – tuneļus, kanālus, patvērumus, apdzīvojamas vietas, tā izzinot cilvēciskās esības robežas un trajektorijas. Vēvere ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu un studējusi Somijas Mākslas akadēmijā.
Mākslinieces strādā VEF teritorijā, piedalās dažāda veida mākslas procesos Latvijā un ārvalstīs un kopš 2009. gada sadarbojas, veidojot “Poētiskā Robotisma” projektus, akcijas un performances, kas līdz šim ir bijuši skatāmi “Galerijā 21”, Laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit 2”, izstādē “Izmēģinājumu stacija Laimdota” Cēsīs, “Performance Art Now Tallinn # 2” u.c. Instalācija “Akvatopija” Kim? ir šī cikla 6. epizode.
Izstādes norises laiks: 13. augusts – 18. septembris
Atbalsta: Kultūras ministrija, Rīgas Dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Pasaules Dabas Fonds, Vides risinājumu institūts, 4 Plus, PB.LV, VEF vēstures muzejs, fineArtPrint.lv, EPSON, Studija, Radio Naba, TVNET, Valmiermuižas alus, Restaurant Kitchen