Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
We're closed at the moment
Kafejnīcas lieta ar Konrāda Ubāna „Jāņa Akuratera portretu” (1917)

“Kafejnīcas lieta” bija Kim? iniciēta aktivitāte abstraktu ideju savienojuma pētniecības nolūkos, pievēršoties atsevišķiem mākslas momentiem (autoriem, darbiem, notikumiem) Latvijas un ne tikai 20. un 21. gs. vēsturē, kas, šīs apskates procesa ietvaros un joprojām bez “lielo” teoriju klātbūtnes, strādā tālākai informatīvas nojēgsmes konstrukcijai. Notikumu sērija tika veidota sadarbībā ar restorānu Kitchen.

 

Rakstnieki, mākslinieki, strēlnieki..

Ciklā Kafejnīcas lieta: Konrāda Ubāna „Jāņa Akuratera portrets” (1917).

 

Mīļā Mare un Laima! Teikšu īsi. Esmu uzņemts Strēlnieku pulkos, ierakstīts II latviešu Brigādes štābā.”, dzejnieks un rakstnieks Jānis Akuraters vēstulē sievai Maijai Annai un sešus gadus vecajai meitai Laimai, 1916. g. 16. novembrī.

 

Kopā ar Jāni Akurateru vienā strēlnieku pulkā brīvprātīgi iestājās arī dzejnieki Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, mākslinieki Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns un Kārlis Johansons.

Tāpēc pilnīgi iespējams, ka Jāņa Akuratera 1917. gada portreti ir vienas vai vairāku kolektīvu pasēdēšanu rezultāts, kuru laikā iespēju iemūžināt rakstnieku strēlnieku formas tērpā izmantojis gan Voldemārs Tone, gan Konrāds Ubāns. Šiem portretiem, citējot mākslas vēsturnieku Eduardu Kļaviņu, „piemītošas visas galvenās jauno latviešu mākslinieku tolaik gleznoto portretu pamatpazīmes: pietiekami saasināts raksturojums, vairāk vai mazāk uzsverot modeļa fizisko struktūru, vides reducēšana līdz minimumam, apjomu veidojums, izmantojot galvenokārt neitrālus melnos un pelēkos toņus un gaismēnu kopā ar nosacītu, abstraktu formu modelējumu.”

 

Kafejnīcas lietas epizodē ar Konrāda Ubāna gleznoto „Jāņa Akuratera portretu” redzam arī „vietām ģeometriski noskaldītas plaknes, piešķirot mierīgi ar grām atu rokā pozējošā rakstnieka tēlam skarbumu. Melnie fona un okerīgie violetie sārtie miesas toņi bagātināti ar blāvi pelēcīgi zaļganu mundiera plakni, apliecinot K.Ubānu kā izsmalcinātu krāsu harmonizētāju.” Citēts no Kļaviņš, E. Latviešu portretu glezniecība 1850-1916. Rīga. Zinātne. 1996. – 205.-206.lpp

 

Paldies: Edgaram Jurjānam, Mairai Valterei.