Nikola O’Nīla (Nicole O’Niel)
Fugge’s
2009, 11’05”
Nīderlande
Jaunās nīderlandiešu režisores Nikolas O’Nīlas filma tapusi, studējot Karaliskajā akadēmijā Hāgā, Nīderlandē. Video darbs pēta personības šķautnes, kas pretstatītas indivīda uzvedībai atrodoties grupā vai vienatnē.

Ulfs Kristiansens (Ulf Kristiansen)
Mākslas uztvere
2009, 11’14’
Norvēģija
Autobiogrāfiska melnā komēdija, kas stāsta par mākslinieka neveiksmēm, kas noslēdzas un sajaucas dažādu fantāziju (seksuālā, mākslinieciskā un vardarbīgā) zaudētā nevainības spēlē.

Karls Tebe (Karl Tebbe)
Bezgalīgais taisnīgums
2006, 2’38”
Vācija
Karš ir tikai fikcija, kuras radīšanai izmantoti citi līdzekļi. Filma demonstrē Vācijas televīzijas reportāžas materiālus par Irākas karu, pašā tā spilgtumā. Izplatīts ASV, piemērots bērniem no 5 gadu vecuma. Aizrīšanās risks – smalkas detaļas. Tas nav Disnejs, nedz arī „Team America”. Šis ir karš. Un mums ir draugi abās ierakumu pusēs.

Braiens Zaņisņiks (Bryan Zanisnik)
Ģimenes atkalapvienošanās
2007, 6’20”
ASV
Video darba autora vecmāte attēlo Vjetnamas kara veterāni un atriebīgu imigranti, kura uzbrūk tuvējiem amerikāņiem. Darbs ir uzņemts laikā, kad režisoram bija tikai 13 gadu. To atrodot pēc 14 gadiem vecāku bēniņos, autors rediģēto darbu pasniedz kā absurdu savas jaunības, kara, imigrācijas un ģimenes artefaktu no izteikti amerikāniska skatu punkta.

Jans Hākons Eriksens (Jan Hakon Erichsen)
Tuvu mājām
2007, 1’15”
Norvēģija
Video kamera ir novietota pretī kafijas galdiņam, uz kura katrā no filmas epizodēm ir novietoti dažādi priekšmeti. Neredzot nevienu, ir jūtama kāda klātbūtne aiz video kameras, kas cenšas iznīcināt visus šos redzamos priekšmetus.

David Armstrong VI
Es domāju
2002, 7′
Kanāda
Pēdējā desmitgadē mākslinieka Deivida Armstronga VI darbi pētījuši primāri eksistenciālu jautājumu par cilvēka un vides attiecībām. Autors savos darbos apzināti operē ar vairākiem uztveres un komforta līmeņiem, kas tiek darīts ar mērķi izsist auditoriju no ierastā līdzsvara. Liekot lietā smalkus prototipus, Deivids Armstrongs inficē kultūru, un mūzikas video „Es domāju”, kurā autors tēlo repa mūzikas dziedātāju ar visām šī žanra klišejām, nav izņēmums.

Bjorns Ēriks Hogans (Bjorn Eric Haugen)
Interfeiss
2006, 1’15”
Norvēģija
Filmas autors galvenokārt veido politiska rakstura konceptuālus darbus, kuru ideja top pirms paša darba materiāla vai izpausmes veida identifikācijas. Mākslinieka nodoms ir rosināt pārdomas un iztirzāt to spekulatīvo un aizraujošo materiālu, kas ikdienā redzams visapkārt ekrānos – internetā, datorspēlēs, televīzijā, video un citur.

Programmas garums: 46 min