Images 1 of 1

Kēsa van Dēmtera lekcija “Ne gluži: nenoteiktība kā iedzimtais grēks”

28.1.2009

Ceturtdien, 28. janvārī 19:00 Kim? un LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs aicināja ikvienu interesentu uz Aberdīnas Universitātes King’s College Datorzinātņu fakultātes pētnieka, pasaulslavena datorlingvista un semantiķa, Kēsa van Dēmtera (Kees van Deemter) lekciju  „Ne gluži: nenoteiktība kā iedzimtais grēks”.

Ne viss ir melns vai balts. Ikdienas dzīve ir nenoteiktības un neskaidrības pārpilna. Visuzskatāmāk nenoteiktība izpaužas valodā – piemēram, sakot, ka kāds cilvēks ir garš, mēs šķietami sakām, ka ir noteikts garums virs kura cilvēku var uzskatīt par garu. To pašu var attiecināt ne tikai uz tādiem diendienā bieži izmantotiem jēdzieniem kā „blonds”, „resns”, „ātrs”, bet arī uz tādiem šķietami viennozīmīgiem jēdzieniem kā „balts” un „melns”. Lekcijā van Dēmters salīdzinās nenoteiktību ar iedzimto grēku – tā ir kā traips, kuru var mazināt, bet no kura nekad nevar atbrīvoties pilnībā – un centīsies parādīt, ka varbūtības teorijas piedāvātie risinājumi ir daudzsološi, taču šādai paradigmu maiņai ir sava cena: ja nenoteiktību uztver nopietni, tad dzīve kļūst sarežģīta – tad mēs tiekam izdzīti no skaidrības paradīzes, kurā katrs apgalvojums ir vai nu patiess, vai aplams.

Plašāk nenoteiktības problemātiku Kēss van Dēmters ir aplūkojis grāmatā „Ne gluži: nenoteiktības slavinājums” (Not Exactly: In Praise of Vagueness), kuru janvārī izdod Oxford University Press. Grāmatā van Dēmters, izmantojot piemērus no ikdienas dzīves kā arī aplūkojot loģiku, spēļu teoriju, datorzinātnes un filozofiju, runā par  izaicinājumu, ko nenoteiktība – visnotaļ cilvēcisks domāšanas un izteiksmes veids – met dažādām zinātnes jomām.

Lekcija vienlīdz saistoša kā tiem klausītājiem, kuri ar nenoteiktības jautājumu sastopas pirmoreiz, tā arī šī jautājuma speciālistiem.