Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
We're closed at the moment
Kim? Open Call 2019 izstāde “Eižena Berga dzeja un darbi”

 

Eižens Bergs – avangarda priekšgājējs, neiespējamais rīdzinieks

 

2017. gada 1. martā interneta žurnāla Punctum redakcija, kas bija publicējusi Mihaila Kuzmina atdzejojumus, saņēma e-pasta vēstuli no Krievijas. Rakstīja Kuzmina biogrāfijas un daiļrades pētniece Marina Kameņecka saistībā ar kādu Kuzmina vēstuli, adresētu Eiženam Bergam Rīgā 1920. gadā. Viņa interesējās par to, kas ir noslēpumainais latvietis, kuru, iespējams, savās dienasgrāmatās kā „švītīgo ākstu”, „ārišķīgo daudzrakstītāju” un „pakaļdarinātāju” pieminējis arī Kuzmina mīļotais, lietuviešu izcelsmes dzejnieks Jurijs Jurkuns. Vēstule ziņkāres dzīto „pētniecības grupu” aizveda uz kādu īres namu Rīgā, kurā ar Berga dzimtu nesaistīta īrniece bija paglabājusi, viņas vārdiem runājot, „antīko mantojumu”. Mūsu acīm pavērās neticams materiāls – liecības par pārsteidzoši daudzpusīgu dzejnieku no Rīgas, kurš gan saistījies ar akmeistu literāro grupējumu 20. gadsimta sākuma Krievijā, gan aktīvi interesējies par rietumu avangarda kustībām, īpaši dadaismu.

 

Zināms, ka Eižens dzimis zemnieku ģimenē Preiļos, viņa māte pāragri mirusi no diloņa, un rūpes par puisēnu uzņēmās tirgotāja Hanna Brugmane Rīgā. Atrastajos dažādu laikposmu dzejoļos nojaušams, ka agrā jaunībā Eižens aizrāvies ar kreisām idejām. Pēc skolas absolvēšanas devies uz Krieviju, kur iepazinies ar dižo krievu klasiķi Mihailu Kuzminu, vēlāk no 1917. līdz 1921. gadam uzturējies Berlīnē, kur pārņēmis dadaistu idejas. Nav zināms, vai Eižens studējis kādā augstskolā, bet viņš aizrāvies arī ar vizuālo mākslu un mācējis vairākas valodas – kā liecina viņa atdzejotais Ovīdija teksts, arī latīņu. Pēdējā pieejamā vēstule, ko Eižens tantei Hannai sūtījis no Vācijas, datēta ar 1921. gada 13. janvāri. Tajā viņš pauž gatavību ceļot uz Eiropas dienvidiem. Eižena tālākās gaitas un nāves apstākļi nav noskaidroti.

 

Sakari, kas saistījuši Eiženu Bergu ar Krievijas un Eiropas literatūras un mākslas (nenoliedzama ir supremātisma estētikas ietekme viņa vizuālajos dzejoļos) aprindām, paver jaunu ainu Latvijas literatūras vēstures kontekstā – gadsimta sākumā mūsu literatūrā ir bijis avangards, ko novērtējuši arī slaveni cittautu dzejnieki un mākslinieki. Eižena Berga stāstā neizzinātā gan joprojām ir vairāk nekā drošticamā, viņa pēdas Latvijas literatūras vēsturē vēl nav iemītas, tāpēc pagaidām interesentu rīcībā nododam nepilnīgi apzinātu atklājumu, taču apņemamies nākotnē atrisināt arī citas Eižena Berga biogrāfijas mīklas. Ārišķīgs pakaļdarinātājs vai Latvijas literatūras jaunieguvums – par to aicinām spriest izstādes skatītājus.

 

Pētniecības grupa

V. Eksta, A. Ostups, E. Pelšs, K. Vērdiņš, A. Madris, R. Ķirķis, L. Brokāne

 

Vika Eksta (1987) ir vizuālā māksliniece un pedagoģe, kuru interesē ilgtermiņa foto projekti, performance un vizuālu arhīvu pētniecība. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un starptautiskos projektos. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI fotoskolā Madridē. Ekstai ir bakalaura grāds filmu teorijā un maģistra grāds vizuālajā komunikācijā. 2016. gadā viņa saņēma ADC Young Guns balvu un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvu jaunajiem Baltijas fotogrāfiem.

Laura Brokāne (1985) ir Literatūras un filozofijas interneta žurnāla “Punctum” redaktore, publicējusi recenzijas un intervijas vairākos kultūras medijos, strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Mākslas akadēmijā apgūst kuratoru studijas.