Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Stīne Deja “Pēdējā cerība”

Kurators: Toke Likebergs 

 

Stīnes Dejas izstāde “Pēdējā cerība” (Last Resort) veltīta mākslinieces jaunākajiem pētījumiem par nemirstību un dzīvildzes pagarināšanu, pievēršoties transhumānisma un krioprezervācijas tēmām. Nāve ir cilvēka stāvokļa neizbēgamība, cikls, kas vēstures gaitā atkārtojies bez izņēmumiem. Bet ja nu nākotnē zinātnieki spēs uzveikt šo galīgo nenovēršamību un izārstēt pasaulē “visbīstamāko” stāvokli: mirstību? Ko nozīmē būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā un vai mēs ar tehnoloģiju palīdzību spējam izmainīt dabisko dzīves ciklu? Vai drīzāk – kas tehnoloģiju laikmetā ir nāve? 

 

Izstādes instalācijas pamatā ir skulptūru sērija “Termiskā dzemde” (“Thermal Womb”, 2019), ar kuru palīdzību tiek vizualizētas pašreizējās krioprezervācijas metodes. Šobrīd visā pasaulē 401 mirušo ķermeņu un vēl vairāk galvu, iegremdēti šķidrā slāpeklī, gaida zinātnes attīstību, lai nākotnē varētu tikt atdzīvināti. Plašo pētījumu rezultātā Dejas skulptūras ir gandrīz precīzs paraugs tam, kā viens no lielākajiem krioprezervācijas uzņēmumiem – Alcor – uzglabā ķermeņus termiskajos guļammaisos ar kājām gaisā, pirms tie tiek iegremdēti metāla termosos, kas pildīti ar šķidro slāpekli. Ķermeņi tiek turēti ar kājām gaisā, lai ārkārtas situācijas gadījumā to galvas pēc iespējas ilgāk paliktu vēsumā. Katrai skulptūrai ir unikāla 3D animēta seja, kas darbojas kā sava veida portreta panelis, līdzīgs tiem, kas tiek rūpīgi gleznoti mumifikācijas procesā. Senajā Ēģiptē tika uzskatīts, ka apgleznotās maskas palīdzēs mirušā cilvēka dvēselei (Ka) atpazīt tās īpašnieku – mīkla, ar kuru nākotnes dekrioprezervētajiem cilvēkiem var nākties cīnīties. “Pēdējā cerība” izrāda šīs skulptūras smilšu vidē, atveidojot Alcor atrašanās vietu Arizonas tuksnesī un vienlaicīgi iztēlojoties distopiskas nākotnes scenāriju, kurā ķermeņi tiek atstāti novārtā, aizvien optimistiski gaidot savu atdzimšanu.  

 

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura ir apsēsta ar jaunības saglabāšanu, un, saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju,  dzīves ilgums pēdējo simts gadu laikā ir divkāršojies. Reaģējot uz ilgākas dzīves meklējumiem, Google 2013. gadā radīja Calico, pētījumu un attīstības uzņēmumu, kas fokusējas uz progresīvām tehnoloģijām, lai paplašinātu mūsu izpratni par bioloģiju, kas kontrolē dzīves ilgumu. Rejs Kurcveils, inženiertehniskais direktors un futūrists, kurš strādā Google, uzskata, ka mēs atrodamies nedaudz vairāk kā desmitgades attālumā no tā, lai spertu nozīmīgus soļus nemirstības virzienā. Nemirstība ir kas tāds, par ko mums visiem ir aktīvi jādomā, jo tā varētu būt izvēle, ko pieņemt mūsu dzīves laikā.  

 

Tomēr mūžīgās dzīves meklējumi nebūt nav nekas jauns: poēma “Eposs par Gilgamešu” stāsta par varoņa nemirstības meklējumiem, pēcnāves dzīvei mirušo ķermeņus veiksmīgi saglabāja jau ēģiptieši, senie alķīmiķi centās iegūt filozofu akmeni – dziru, kas, domājams, dāvātu tās baudītājam mūžīgu jaunību, kā arī 20. gadsimta 20. gadu Amerikā vīriešiem bija modē veikt ksenotransplantāciju dzimumtieksmes veicināšanai. Savukārt mūsdienās Ambrosia ir nosaukums jaunuzņēmumam, kas ievāc “jaunas asinis”, lai veiktu cilvēka plazmas pārliešanu. Tas uzskatāmi parāda, ka krioprezervācija ir tikai vēl viena jauna metode nebeidzamajā sarakstā.  

 

Šī izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru “Tranen”, Hellerupā, Dānijā.  

 

Stīne Deja (dz. 1986) ir dāņu māksliniece, kas dzīvo un strādā Londonā. Dejas prakse ir saistīta ar cilvēka dzīves arhitektūru un to, kas veido un ietekmē cilvēku attīstību. Saņēmusi maģistra grādu Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā 2015. gadā un bakalaura grādu Koldingas Dizaina skolā 2012. gadā. Mākslinieces izstāžu vēsturē ietilpst izstādes: Annka Kultys Gallery Londonā; Mdbk Leipcigā; Tranen Kopenhāgenā; König Galerie Berlīnē; HEK Bāzelē; Perm Museum of Contemporary Art Permā; Schimmel Projects Drēzdenē; National Centre for Contemporary Art Ņižņijnovgorodā; Pablo’s Birthday Ņujorkā; Like a Little Disaster  Polignano a Mare; DASH Gallery Kortreikā; Somerset House Londonā un Unit 110 Ņujorkā. 

 

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Dānijas Kultūras institūts Rīgā, KRASSKY, “Satori”, Arterritory.com, Green Print, “Kokmuižas alus”, “Gardu muti”.