Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Reičela Meisone “LELLES, KURAS KLAUSĀS” un Sāra Grīnbergere-Refertija “LABOJUMS”

Organizē: Art in General, Ņujorka  sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru

LELLES, KURAS KLAUSĀS
Reičela Meisone

Kuratore: Kristena Čappa (Kristen Chappa)

 

Liekot īpašu uzsvaru uz stāstu, raksturu attīstību un klausīšanās darbību, Reičelas Meisones izstādē Rīgā iespējams apskatīt izlasi no mākslinieces iepriekš tapušiem darbiem, kā arī jaunu papīra kolāžu sēriju.

Meisones darbībai raksturīgas figurālas skulptūras un sarežģītas performances, kas sevī iekļauj arī pašsacerētas dziesmas, kuras nereti izvērš dažādos vēsturiskos dokumentos ietverto tematiku vai šodienas aktualitātes nolūkā šo datu un faktu naratīvu padarīt vairāk intīmu un subjektīvu.

Viņas darbos vērojama vēlme pamanīt un izgaismot radikāli atšķirīgus skatpunktus, lai no ierasti ērtām – novērotāja – pozīcijām tos pārceltu uz katra-paša tiešo saskarsmi, tādā veidā mobilizējot skatītāja/klausītāja uzmanību un padarot to par empātisku un jau politisku darbību.

Izstādē Kim? telpās tiek izrādīta izlase no Meisones darbu sērijas „Vēstnieki” (Ambassadors), kurā māksliniece pasniedz sevi kā vidutāju starp viņas dzīves laikā dažādos karos iesaistīto politisko līderu skulpturāliem portretiem.

Ekspozīcijā izstādīta arī maza mēroga skulptūru grupa – „Zvaigžņu bērni” (Starseeds), kas ir cieņas apliecinājums spēcīgām sievietēm, kuras ir ietekmējušas mākslinieces darbību un viņu izglītojošas, to vidū arī video un performanču mākslas pioniere amerikāņu māksliniece Džoanna Džonasa (Joan Jonas).

Ar šī darbu kopuma palīdzību, nostādot sevi gan stāstnieces, gan klausītājas lomā, Meisone veicina noteiktas ar viņas stāstiem saistītas pēctecības turpinājumu. Izstādes nosaukums ne tikai norāda uz mākslinieci un auditoriju/klausītājiem, bet arī uz viņas objektu dzīvais-nedzīvajā raksturu. „Zvaigžņu bērni” no jauna parādās video darbos, tādos kā „Leļļu auditorija” (Doll Audience), kurā leļļu izmēra Meisone uzstājas savu varoņu priekšā. Meisones jaunās kolāžas, nokļuvušas jaunā kontekstā, sniedz ieskatu mākslinieces tālākās dažādu fantastisku tēlu pētniecības studijās.

 

Reičele Meisone ir dzimusi 1978. gadā Losandželosā, Kalifornijā un patlaban dzīvo Ņujorkā. Viņa ir ieguvusi bakalaura grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā un mākslas zinātnieces grādu tēlniecībā Jeilas Universitātē. Meisone ir izstādījusi savus darbus un ar performancēm uzstājusies tādās organizācijās kā Kvīnsas muzejs Detroitā; Mākslas Institūta skola Čikāgā, Ilinoisā; Vitnija Amerikāņu Mākslas muzejs Ņujorkā; Henry Gallery Sietlā; Skulptūru Galerijā Ņujorkā; Clocktower Gallery Ņujorkā; Cīrihes Kunsthallē Šveicē; Hesela Mākslas muzejā Barda koledžā; Annandale-on-Hudson Ņujorkā; Šveices Institūtā Ņujorkā; Human Resources Losandželosā, Kalifornijā; Jaunajā muzejā Ņujorkā; Laikmetīgās Mākslas muzejā Detroitā, Mičiganas štatā; James Gallery Ņujorkas pilsētas universitātē; Parka Avēnijas Arsenālā Ņujorkā un EMPAC Performanču Centrā Trojā, Ņujorkā. Meisone ir sadarbojisies ar Džozefīni Fosteri, Prince Rama, Diānu Klaku, Šāronu fon Etenu, Phosphorescent, Light Asylum, Edu Askjū un citiem pazīstamiem mūziķiem. Publikācijas, apskati un kritikas izdevumos The New York Times, Artforum, The LA Times, Art in America un Flash Art. Meisoni reprezentē envoy enterprises Ņujorkā.

 

LABOJUMS
Sāra Grīnbergere-Refertija

 

Kuratore: Ena Bārlova (Anne Barlow)

 

Sāras Grīnbergeres-Refertijas darbības jomas aptver fotogrāfiju, video, skulpturālas instalācijas un vairāk efemērus darbus, kas nereti ieņem komēdiju, performances un mediju kultūras tropu iedvesmotu darbu veidolus, kā arī piemītošo interesi autorības, identitātes un publiskais-pret-privāto “sevis” nojēguma attēlojumā.

 

Izstādes nosaukums – „Labojums” – rosinošs gan, lai uzvedinātu uz domām par iespējamiem centieniem labot bojāto vai salauzto, gan, lai signalizētu par kustību vai tās pārtraukumu, atkāpšanos un virzību uz citu darbības vietu. Ekspozīciju Rīgā veido iepriekš radītu un uz vietas, izstādes telpā veidotu darbu kopums.

 

Komēdijas pasaule un tās rīki ir Refertijas darbos bieži sastopamas izpausmes, bet ne tik daudz kā temats, tā vairāk ir formāla stratēģija. Ieinteresēta tajos momentos, kuros indivīdi mēdz atklāt savu ierasti apslēpto būtību, Refertija izgaismo pastāvošo spriedzi starp šādu ārēji virzītu pašpārliecinātību un iekšēju trauslumu – īpašībām, kuras viņa piedēvē tiklab māksliniekiem kā komiķiem. Video darbā „Mono”, kas pirmo reizi rādīts 2014. gadā Vitnija biennālē Ņujorkā, Refertija liek aktrisei Sjūzijai Sokolai (Susie Sokol) izspēlēt monologu, kuru veido trīs komēdiju šovu vadītāju – Džonija Kārsona, Deivida Letermana un Džoannas Riversas – autentiski monologi. Atbrīvojoties no šo izklaides programmu parastajiem rotājumiem – skatuves iekārtojuma, mūzikas un klātesošās fona auditorijas – Refertija reducē šīs runājošās personības līdz vairāk cilvēcīgam līmenim. No sākotnējā konteksta atrautās un izolētās komiķu firmas darbības un varu apliecinošās frāzes, Sokolas performances ietvaros iegūst jaunu jēgas pastiprinājumu, tās tiek vienlaicīgi notvertas un to spēks – aizskarts un ievainots.

Vairums no Rafertijas jaunākajiem darbiem ir fotogrāfijas uz caurspīdīga acetāta, kuru virsmai māksliniece bieži „uzbrūk”, caurdurot to ar skrūvēm vai izmainot ar krāsu lējumiem un skrāpējumiem. Tiklīdz radīti, šie raupjie attēli sāk savu dzīvi kaut kur pa vidu realitātei un abstrakcijai, klātbūtnei un prombūtnei. Īpaši Kim? Rafertija radīta jaunu drukāto un “skrūvēto” darbu sēriju, kā arī pieklusinātu telpisku instalāciju ar ekspozīcijas telpas “labojumu”.

 

Sāra Grīnbergere-Refertija ir aktīvi piedalījusies izstādēs kopš 2001. gada, to skaitā personālizstādes The Kitchen Ņujorkā; MoMA PS1 Modernās mākslas muzejā Ņujorkā; Eli Marsh Gallery Amhērstas koledžā Masačūsetsā; The Suburban Ilinoisā un pasūtījuma skulptūra Public Art Fund fondam. 2014. gadā viņa piedalījās Vitnija biennālē; Hemmera biennālē un rīkoja personālizstādi Fourteen30 Contemporary Art Portlendā, Oregonā. 2015. gadā viņas darbi būs daļa no izstādes Laikmetīgās Mākslas Muzejā Sandjego un Atlantas Laikmetīgās Mākslas Centrā, Džordžijā. Refertija ir piedalījusies grupu izstādēs tādās vietās kā Aspenas Mākslas Muzejs Kolorādo; Neubergera Mākslas Muzejs Ņujorkā un Ebreju Muzejs Ņujorkā. Viņas darbi ir iekļauti arī Modernās mākslas muzeja un Vitnija Amerikāņu Mākslas muzeju kolekcijās. Refertija ir ieguvusi mākslas maģistra grādu Kolumbijas Universitātē 2005. gadā un dzīvo un strādā Bruklinā.