Images 1 of 1
Romans Korovins. “Kotletes un sniegs”
8.1.2011 - 13.2.2011
We're closed at the moment
No 2011. gada 8. janvāra līdz 13. februārim Kim? / RIXC galerijas telpā norisinājās Romana Korovina darbu izstāde “Kotletes un sniegs”. Ekspozīcijā – video, gleznas, fotogrāfijas, zīmējumi, mēbeles. Punkts, līnija, horizontāle un vertikāle – redzējums, kas daudzveidīgs un askētisks vienlaikus!
Vietējā kultūras vidē ir ierasts grupēt māksliniekus atbilstoši medijiem, kuros tie strādā. Šajā ziņā Romans Korovins (1973) ir zināms kā fotogrāfs un kā tāds viņš ir izpelnījies arī atzinību vairāku balvu un nomināciju formā. Ironiskas, konceptuālas, attapīgas, asprātīgas – šādi ir visbiežāk sastopamie salīdzinājumi viņa fotogrāfiju sakarā. Tikai retu reizi tiek atzīmēta arī darbu izstādīšanas forma – tie tiek grupēti kontekstuālās vienībās, papildināti ar zīmīgiem nosaukumiem, kas Romana Korovina fotogrāfiju ekspozīcijas vērš aizraujošākos piedzīvojumos par “klasiskām” foto izstādēm. Ja seko šādai loģikai, tad Romans Korovins būtu jāsauc arī par gleznotāju, zīmētāju un video mākslinieku, instalāciju meistaru, ar tēlnieciskām interesēm piedevām, jo viņš strādā visos šajos medijos, ne vienmēr izturoties ar pietāti pret to robežām vai to formālajiem uzdevumiem.
Saistošāk par mākslas kategorizēšanu ir atskārst idejas un domu mezglojumus, ar kuriem mākslinieks strādā. Redzēt rezultātu kā risinājumu. Personālizstāde “Kotletes un sniegs” turpina Romanam Korovinam raksturīgo jutekliski piesātināto (bet ne vienmēr patīkamas sajūtas raisošo vai pie loģiska slēdziena vedošo) nosaukumu tradīciju – žests, kura nozīme ir novērst uzmanību no kategorijas “fotogrāfija” un pievērst to jēdzienam “māksla”. Izaicinājums ir saprast, kādas tieši ir Romana Korovina radošās prakses pozīcijas attiecībā pret “mākslas” apgabalu, īpaši attēla fenomenoloģijas kontekstā.
Romana Korovina personālizstādes darbos var meklēt saturisku vēstījumu, kādu sižetu attēlota naratīva formā, proti, tēlojošus attēlus, taču to izdarīt varētu būt grūti. Var meklēt noteiktu stilistiku, estētiskas programmas vai preferences, kas raksturo Romana Korovina mākslu – to atrast būtu jau ievērojami vieglāk. Tas, kam noteikti būtu jāpievērš uzmanība, ir objekts tā materialitātē un telpa un kā caur šiem diviem nojēgumiem tiek izspēlēta saprašana, kas ir “attēls” un kā tas veidojas. Attēls kā intencionāls fenomens šajā gadījumā nav vis katrā konkrētajā darbā redzamais realitātes nogrieznis, bet gan telpiska, objektus – tajā skaitā arī “attēlojošos” kā gleznas, fotogrāfijas u. c. – iekļaujoša fiziska struktūra. Līdzīgi kā hipersaišu tīklojumā, tie ved viens pie otra, norāda viens uz otru, vienlaicīgi arī nesot katrs savu nozīmi. Punkts, līnija. Ritms. Horizontāles un vertikāles. Konstruktīvisms. Telpa kļūst par mākslas darbu – tā nav pakārtota attēla izstādīšanas uzdevumam, bet gan pati ir kā trīs dimensiju attēls, abstrakcija par attēlojuma un mākslas darba tapšanas tēmu.
Izstādes fotogrāfijas drukātas ar EPSON un fineArtPrint.lv atbalstu
Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija, Rīgas dome, AB.LV, airBaltic, KOLONNA, DDB, VKN, EPSON, fineArtPrint.lv, Temnikova & Kasela galerija, Valmiermuižas alus