Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
We're closed at the moment
Grupas izstāde “Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju”

Kurators: Kaspars Vanags

 

Tom of Finland oriģināldarbu ekspozīcijas kurators: Garijs Everets

 

Dalībnieki: Tom of Finland, Zakarija Drakere un Rīss Ernsts, Lukass Foletu-Selinskis, Atis Jākobsons, Alīsa Koene, Vladislavs Nastavševs, Benijs Nemerofskis-Ramsejs, Armīns Ozoliņš, Edgars Ozoliņš, Karols Radžiševskis, Volfgangs Tilmanss, Vilnis Vējš.

 

Izstāde „Šķērssvītra: starp normatīvo un fantāziju” ir pirmā reize, kad publiska mākslas institūcija Latvijā ir pievērsusies „šķērsām” laikmetīgās mākslas izpausmēm. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem kopš homoseksualitātes dekriminalizācijas, lai personīgās dzīves digitalizācijas iespaidā šādu izstādi varētu veidot, aizlienējot open-source mentalitāti. Citādais te nav pretnostatīts normatīvajam kā dīvaiņa vienpatībā ieslēgts un nepieejams tabu, bet gan kā pieļāvuma izteiksmē formulēta apjausma par būtībā atpazīstamu, sevī aizsniedzamu un pašrocīgi modificējamu personīgās identitātes rakursu.

Iesprausta starp normatīvo un fantāziju, šķērssvītra pārvaicā pašsaprotamo jautājumos par seksuālo identitāti. Taujā, kāda ir atšķirība starp identitāti un piederību, starp piederību un piedienību. Runa nav tikai par homoseksualitāti, bet par tēmu loku, kas krustu šķērsu reizēm šaudās pa galvu jebkuram. Jo šķērsais, pirmkārt, sākas ar tiesībām būt aseksuālam. Un diez vai beidzas ar ilgām pēc poliamorijas. Turklāt izejas punkts te meklējams viņpus partnerības konteksta: šķērsā reflekss pašam sevī un iekšējais dialogs ar apkārtējās vides rosinātām iztēles iespējamībām. Iztēle ir universāla īpašība, un pavedinoša māksla tādēļ domāta pat konservatīvajiem. Var jau būt, ka taisnprātība ved stāvus debesīs, bet galu galā, ja runa ir par bezgalīgo ārpus Eiklīda ģeometrijas ietvariem, pat divas paralēlas taisnes izrādās šķērsas gana, lai kādreiz tomēr satiktos.

Grupas izstādi veido darbi, kuros novērojama iztēles un realitātes savstarpējā berze ar neparedzētiem sinerģijas uzplaiksnījumiem ierasto dzirksteļu vietā. Dažādo sakausējumu paraugiem ir atšķirīga uzbūves struktūra. Te ir gan personīgo dzīvesstāstu fragmenti kā mikrovēstures pieraksts, kas nepretendē uz mākslas darba statusu, gan konceptuāla rakstura instalācijas bez naratīva pazīmēm. Ir masu medijos valdošo heteronormatīvu poētiska subversija videomākslas formātā, bet turpat līdzās – ogles zīmējumi, kuros akadēmiskās mākslas izglītības sistēmai neiztrūkstošie ģipša atlējumi no antīkajām romiešu galvām šķiet zaudējuši savu „akmenī ierakstīto” identitāti. Stāstus par intīmi cilvēciskām attiecībām un izmaiņām, ko tajās ienes laika plūdums, risina vairākas fotodarbu sērijas, un savs vēstījums nododams arī no pagātnes negaidīti uzpeldējušiem sadzīves artefaktiem.

Sasaistīt periodu pirms homoseksualitātes dekriminalizācijas Latvijā ar „šķērsā” interpretācijām 20./21. gs. mijas laikmetīgajā mākslā ir kā treniņš komunikācijas ekvilibristikā. Tādēļ starp izstādē iekļautajiem darbiem vairākkārt pavīd arī teju atrofējusies, bet saskarsmei ar pagātni būtiska saziņas forma: vēstule. Tās saliktas vitrīnā kā dokumentāla vēstures liecība vai arī kalpo kā epistulāras formas sociālā plastika. Laikā, kad uz aploksnes oficiāli iespējams uzlīmēt pastmarku ar Tom of Finland homoerotisko zīmējumu, varētu domāt, ka integrēt autsaiderus – vien īsi pirms iznīkusi pavisam – ir paguvusi pat viskonservatīvākā no saziņas formām. Kā šāda vēstule sasniedz savu adresātu Latvijā, ir viens no izstādes „Šķērssvītra” zemsvītras jautājumiem.

 

Izstādē iekļauti darbi no Tom of Finland un Edgara Ozoliņa arhīviem, tajā piedalās Zakarija Drakere un Rīss Ernsts (ASV), Lukass Foletu-Selinskis (Brazīlija, Vācija), Atis Jākobsons (Latvija), Alīsa Koena (Kanāda), Vladislavs Nastavševs (Latvija), Benijs Nemerofskis‑Ramsejs (Kanāda, Vācija), Armīns Ozoliņš (Latvija), Karols Radžiševskis (Polija), Volfgangs Tilmanss (Vācija) un Vilnis Vējš (Latvija).

 

Izstādes kuratori:

Kaspars Vanags (1970) ir mākslas un kultūras teorētiķis. 90. gados darbojies kā kurators, kopā ar domubiedriem apvienībā „Open” organizējot starpdisciplinārus pasākumus, kur miksējis vizuālo mākslu ar reiva mūzikas aktualitātēm. Veidojis projektus, kur mākslai piešķirta kritiska, sociālas platformas loma, vēršoties pret vai veidojot alternatīvas patērētājsabiedrības kultūrai („Slaidlugas” (2000); „Subversija pilsētvidē” (2001). Vēlāk pievērsies mākslas vēstures studijām, ieguvis grādu mākslas zinātnē Kortolda mākslas institūtā. Dzīvo Berlīnē, kur strādājis kā izstāžu veidotājs un mākslas kritiķis. Kurators Latvijas paviljonam 56.Venēcijas mākslas biennālē.

 

Gerijs Everets (Gary Everett) ir Homotopia Liverpool dibinātājs un pašreizējais mākslinieciskais direktors. Viņš producē ikgadējo Homotopia festivālu Lielbritānijā un ir iesaistīts starptautiskos projektos Somijā, Zviedrijā un Turcijā. Everets ir producējis arī Eiprilas Ešlijas izstādi Portrait of a lady Liverpūles muzejā. Viņš ir bijis kurators gadu ilgam projektam Tom of Finland Retrospective, kas norisinājās „Turku – Eiropas Kultūras Galvaspilsēta 2011” ietvaros un piesaistīja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 90 tūkstošus cilvēku. Everets arī prezentēja un bija kurators šai izstādei Zviedrijā (Kulturhuset Stockholm) 2012. gadā. Pašlaik ir kurators liela mēroga jaunam projektam par Touko Lāksonena (Tom of Finland) dzīvi. Projekts tiks atklāts Turku pilsētā 2017. gadā. 2014. gada decembrī viņš tika izvēlēts kā 53. no 100 ietekmīgākajiem LGBT cilvēkiem Lielbritānijā avīzes The Independent ikgadējā Pink List topā.
Sadarbības partneri: Homotopia, ISSP, MooiMan, Tom of Finland Foundation, 427, Luis De Jesus Los Angeles, Memoriālo Muzeju Apvienība.

 


Īpašs paldies:

Gabrielam Bērketam, Tāvi Einastem un Ernestam Karlsonam.