Grupas izstāde “Three Cheers to the Feet Under the Curtain”
15.3.2013 - 28.4.2013
We're closed at the moment
Mans klusais sabiedrotais!
Jūs varbūt būsiet pārsteigts pēkšņi saņemot vēstuli no cilvēka, kas Jūsu acīs jau ilgi bijis miris un tikpat kā aizmirsts vai aizmirsts, un tik pat labi varētu būt miris. Es neuzdrošinos cerēt ne uz ko vairāk.
Ar lielisku nākotni aiz muguras, es vienmēr esmu bijis tāds, kuru sauc par „varoni uz mazām kājelēm”. Lokans un padevīgs, ar grūtībām noturēt līdzsvaru vai noiet pa taisnu līniju, spējīgs veikt vienīgi vārgulīgākās un saudzīgākās kustības: simts vai pat vairāk kurpju pāru ir manā rīcībā – mirdzoša āda, kubiešu papēži, vissmalkākie ornamenti; mokasīni ar bārkstīm, zīdainas miesas krāsas puantes, „monki” ar sprādzēm, melnbalti „vingtipi”, stepa kurpes… Taču staigāt – diemžēl! – ne tās, ne es ne grib, ne spēj. Tāpēc šeit es esmu – plānu maiņa – nekustīgs un apmierināts. Es uzplaukstu ēnā. Tu varēsi kaut ko uzrakstīt vienīgi šī dokumenta labajā apakšējā stūrī, viņš uzstāja. Tāpēc es nevilcinoties aizsteidzos uz pilsētu un pārdevu savu vārdu vietējam drēbniekam. Ak, atteikšanās sākas tikai zaudēto vārdu karaļvalstī. Katrs var izgudrot slepenus darījumus ar dievībām vai iemācīt kādu putnu čukstēt viņam ausī. Kāds putns čukstētu manējā, un ko tas man izpaustu? Jums jāsaprot, ka šī brīža situācijā manā rīcībā nav daudz vārdu. Vai drīzāk – es no tiem turos pa gabalu. Tie man ir tikpat nevajadzīgi, cik nevajadzīgs tiem esmu es. Tādējādi kopējās situācijas aprakstīšana būtu atbaidoši garlaicīga visām iesaistītajām pusēm. Tomēr man ir viena priekšrocība. Es varu apstāties jebkurā vietā, tāpat kā es jebkurā brīdī varu pārgriezt pavedienu, ko vērpju. Atklāšu tikai tik daudz: ja atmiņa neviļ, viss šis ir prelūdija kaut kam, kam lemts notikt, kaut kam maznozīmīgam, viens, divi, vairāki soļi ar skaitīšanu. Trīskārt urrā! kājām, kas rēgojas no priekškara apakšas – ak! Sajust publikas elpu – ak! Būt redzami paslēptam no tās kārēm. Trīskārt urrā! brīvai skatuvei, tukšumam, nebeidzamam „ja vien es gribētu” – – trīskārt urrā!, bravo, aplausi un atkārtot!
Vienmēr Jūsu, Sers Tāds un Tāds, utt., utjpr.
Birte Lešenkola
Edgars Gluhovs (1980) strādā ar dažādiem medijiem, to skaitā ar fotogrāfiju, zīmējumu, tekstu un video. Piedalījies starptautiskās izstādēs kopš 2008. gada. Nesenākās personālizstādes: „Alles War Naturholz” galerijā Flute Douce, Frankfurtē, Vācijā (2012); „French Birds Love Pain” (sadarbībā ar Annu Zaharovu (Anna Zacharoff)) galerijā Flute Douce, Frankfurtē, Vācijā (2011); „Good Cop/Bad Cop” galerijā Supernova, Rīgā (2009). Piedalījies grupu izstādēs Šveicē, Vācijā, Rīgā un citur. Absolvējis Staedelschule mākslas augstskolu Frankfurtē (prof. Judītes Hopfas kursā) (2012) un Bornmutas Mākslas institūta Fotogrāfijas nodaļu (2007). Šobrīd dzīvo Frankfurtē.
Timotijs Fjūrijs (1981), īru izcelsmes mākslinieks, absolvējis Staedelschule mākslas augstskolu slavenā Mihaela Krēbera kursā. 2010. gadā uzsācis studijas The Cooper Union mākslas koledžā Ņujorkā, ASV. Strādā vairākos medijos, tajā skaitā glezniecībā, video un performances žanrā. Patlaban strādā un dzīvo Frankfurtē pie Mainas. Timotiju Fjūriju pārstāv izstāžu zāle Dold Projects, Sanktgeorgenā, Vācijā. 2013. gadā plānotā mākslinieciskā darbība ietver personālizstādi „The Cage“ galerijā Christian Nagel Ķelnē, Vācijā (kurators Marks fon Šlēgels (Mark Von Schlegell) un grupas izstādi „I knOw yoU“ Īru Modernās mākslas muzejā (kuratori: Nikolas Hiršs (Nikolaus Hirsch) un Tobias Rēbergers (Tobias Rehberger).
Birte Lešenkola (Birte Löschenkohl) (1981) studējusi Eiropas literatūras un kultūras programmā Kembridžā, Anglijā. Ieguvusi doktora grādu filosofijā Johana Volfganga Gētes universitātē Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. Patlaban ir asistējošā profesore un Hārpera-Šmita biedrības stipendiāte Čikāgas universitātē.
Izstādi papildina kuratores Egijas Inzules teksts.