Atpakaļgaitā un ieslīpi līnija šķērso lapu. Vietām mētājas komati, attēlu kopas, jēdzieniskas spekulācijas. Augšējā stūrī pieķēries bezformīgs veidojums. Jaušamas liegas vates vēdas, visi punkti sastājušies rindā, un nogrieznim lēni izplūst gals. Raustīta un apmaldījusies līnija met lokus cerībā saistīt atvasinājumus un novilkt stingrākas robežas. Veidojumi mēmi un ietiepīgi klusē, abstrakcijas nolīgojas, kopas tēlo risinājumu un mētā nozīmes bez mazākās pietātes. Rīcībām seko lēmumi, apraksti paralēli paklūp un diagrammas turpina pietūkt. Tehniska ierīce mierpilnā vienaldzībā izrunā plānu objektu. Atbrīvojušies no kautrības un bailēm, kas saistāmas ar šaubīgā oriģināla neskaidro izcelsmi, attēli bezrūpīgi pavairojas.
— Elza Sīl
Atrauti attēli, uz virsmām nogulsnējušies attēli, izdrukas plānajā materialitātē slēpušies attēli un pie apmetuma pielipuši attēli ir sagaidāmās ekspozīcijas pamatā. Domas pagrieziena ieskicējums, nopietnas un plaša mēroga šaubas, anonimitāte, kas aktualizējas kā vienīgais risinājums. Izstāde, kuras darbība risinās pa priekšu tās apzinātai izvēlei. Gribot negribot lēmumi šeit nav ne suns, ne ananāss, ne vētra vai vienaldzība. Tie ir daži noteiktie, atsevišķas kļūdas, izplūduši pieņēmumi, eklektiskas vizualitātes un daudz pārējā.
Elza Sīle (1989) šobrīd beidz studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā un turpina iegrāmatot izsauktos pieredzējumus. Kārtošana un vaļīga sistematizēšana ir viņas intereses un darbības centrā. Par atsevišķajiem materializējumiem izsakās izvairīgi. Dzīvo Rīgā, apmeklējusi mācību iestādes un citus pasākumus.