Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Kriša Salmaņa personālizstāde “Rūgts”

“Rūgts”

Kriša Salmaņa personālizstāde

 

Kuratore: Zane Onckule

5.maijs – 11.jūnijs, 2023

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs

 

 

Konceptuāli skaidra, formās lakoniska un saturiski asi precīza, Kriša Salmaņa jaunākā personālizstāde iezīmē beznostalģisku un reizē estetizētu (aiz)gājušās, bet apziņā un mentalitātē nekur-tālu-neaizgājušās varas kritisku skatījumu. Izaicinot (pop)kultūrā iekavējušos tendenci flirtēt ar par slikti-labu gaumi uzskatīto postpadomju estētiku un naratīvu, Salmaņa izstāde ir bezsajūsmas ironija par nesenās pagātnes reliktiem – šodienas fiziskajām un intektuālām “drupām”. Tā ir emocionāls, neizpratnes un rūgtuma pilns stāstījums tiem, kas to spēj, vēlas vai ir gatavi nolasīt. 

 

Šī izstāde sakārtojās pāris stundu laikā, sākot ar 2022. gada 31. decembra vienpadsmitiem vakarā. Līdz rītam vairums darbu bija skaidri. Laikam jau bija

krājušies. 

 

Vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu laimīgs. Man ir laimējies piedzimt tādā vietā un laikā, lai varētu mierīgi gūt labu izglītību, rast domubiedrus, darbu un atpūtu. Ar padomju dzīvi saskāros tieši tik, lai saprastu, kā mums ir veicies, no turienes izkļūstot. Runas par padomju mantojumu uztvēru kā vecu cilvēku gaušanos. 

 

Pandēmijas laikā, ilgstoši uzturoties laukos, sāku ievērot balto ķieģeļu graustus, kas plok tīrumos, muižu kompleksos, ceļu krustojumos. Un sapratu, ka mans padomju mantojums ir estētiskās attīstības traucējumi. Grausti man šķiet tik normāla lauku sastāvdaļa, ka tiem pat nepievēršu uzmanību. Šī atjauta ļāva saprast līdz tam uz nabadzības atbildību noveltos plastmasas logus jūgendstila ēkās un riģipša arkas blokmāju dzīvokļos. Padomju mantojums ir arī dzīve simbolu pasaulē. Vieni liek ziedus pie pieminekļiem, kurus otri pēc tam nojauc. Kad nežēlīga un asiņaina gada noslēgumā vieni turpina priecāties pēc Maskavas laika un otri stundu vēlāk šauj pa ukraiņu bēgļu traumām, tad nākas atzīt, ka mūsu vaina ir dziļāka par tīri estētisku.

 

– Krišs Salmanis

 

 

Krišs Salmanis (dz. 1977) dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Ķelnes Mediju mākslas akadēmijā, Vācijā. Salmanim ir bijušas izstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā, CAC Viļņā, Art in General Ņujorkā, A4 Čendu, un citur. Viņš ir ieguvis vairākas balvas, to vidū, 13. Tallinas grafikas triennālē 2004. gadā, 19. Videokunst Förderpreis, Brēmene, Vācija (2010), Purvīša balvu (2017) un Latvijas Teātra balvu (2019). Salmaņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijās. Viņš ir piedalījies daudzās starptautiskās mākslinieku rezidencēs, tostarp HIAP Helsinkos, Somijā (2012), KAIR Kamiyama, Japānā (2015) un ISCP Ņujorkā, ASV (2022). Viņš pārstāvēja Latviju 55. Venēcijas biennālē. Salmanim ir bijušas trīs personālizstādes Kim? un “Rūgts” ir viņa atgriešanās iestādē kopš pēdējās izstādes 2016. gadā.

 

 

Atbalstītāji: Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Absolut.