Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde “Kur manas kārtis kritušas” (piedaloties Ērikam Božim, Andrim Brežem, Ievai Iltnerei, Ojāram Pētersonam un Sarmītei Māliņai)

Ievas Kraules-Kūnas personālizstāde (piedaloties Ērikam Božim, Andrim Brežem, Ievai Iltnerei, Ojāram Pētersonam un Sarmītei Māliņai), lasījumi, furšets un katalogs-rakstu krājums

 

Kuratores: Līna Birzaka-Priekule, Zane Onckule
Izpilddirektore: Elīna Drāke
Tehniskais personāls: Andris Maračkovskis, Jānis Noviks
Projekta asistente: Elīna Kaire

 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga
14. oktobris – 19. decembris, 2021

 

Konferences dalībnieki: Helēna Demakova, Dace Dzenovska, Anastasija Fjoderova (Anastasiia Federova), Santa Hirša, Jana Kukaine, Marks Allens Svēde (Mark Allen Svede)
Konferences norise: 3. decembris, 2021
Norises vieta: Facebook tiešraide 

 

Kataloga atvēršana: decembris, 2021
Dizains: Eltons Kūns
Furšets: Darja Meļņikova
Kataloga producente: Evita Goze

 

Ievas Kraules-Kūnas (dz. 1987) personālizstāde-instalācija ir veidota, autorei atskatoties uz personisko pieredzi, (uz)augot 20. gs. 90. gadu Rīgā. “Kur manas kārtis kritušas” ir atmiņās un emocijās balstīts kultūrvēsturisku un sociopolitisku liecību kārtojums, kas pievēršas pieredzētajam, pārprastajam un iztēlotajam. Sekojot nosaukumā ietvertajam pieteikumam, izstāde ietver sevī to nejaušību, likteņa un apstākļu sakritību, kas noteica lietu kārtību “neuzvarētajā” desmitgadē – deviņdesmitajos, kas vēl joprojām ir šeit.

 

Aizgājušā gadsimta pēdējā desmitgade postpadomju Baltijas teritorijā bija radikāls pārmaiņu laiks – reibonis politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, kuru, no vienas puses, pildīja nacionālā pacilātība, no otras puses – bailes, nedrošība un apjukums. Intensīvs pārmaiņu periods, kurā neskaitāmās dzīves jomās noritēja atjaunošanās un pārdefinēšanās procesi. Vienlaicīgi ar jaunās valsts koncepcijas ieviešanu reālajā dzīvē rodas dīvaina paralēlā pasaule un noteikumu apiešana. Visu bija (no jauna) jāiepazīst un jāpatērē, (kultūras) laiktelpa ņirbēja neorganizētā haosā, nekādu karšu, ceļa norāžu un navigācijas rīku, tā vietā – (valdīja) postmodernismam piemītošs vienlaicīgums, mainība un konteksta un pēctecības trūkuma izraisīta “miglainība”. Jaunā valsts un “jumts”, finanšu piramīdas, kukuļi un viltojumi, reivi un banketi, viegla peļņa un vardarbība, ēnu ekonomika un augoša plaisa starp latviski un krieviski runājošajiem vietējiem, dažādu garīgu prakšu un ideoloģiju uzplaukums.

 

Kamēr citviet (Rietumos) Berlīnes mūra krišana (1989) un Padomju Savienības sabrukums (1990) izsauca “globālās” mākslas pasaules formēšanos, ko pavadīja nacionālo robežu izplūšana, centru un perifēriju izlīdzināšanās un interneta kā pasaules mēroga kultūras apmaiņas nesēja parādīšanās, Rīgu galvenokārt nodarbināja vēlme padarīt lietas “normālas” un panākt “iekavēto”. Tā vietā, lai uzņemtu sociālu pagriezienu (social turn), pārvērstos situācijā vai procesā, 90. gadu Rīgā jaunie dzīves apstākļi tika “izspēlēti”. Tie balstījās situācijā, kad uz ierobežota teorētiskā, finansiālā un infrastruktūras organizācijas fona (mākslas) eksistence pati bija zem jautājuma zīmes.

 

Pielietojot šo taktiku, kas norāda uz rosinošu un bagātīgu potenciālu ne-būšanas-bet-izspēlēšanas apstāklī, Ieva Kraule-Kūna pārceļ to uz šodienu, lai ar mākslas prakses palīdzību stāstītu par perioda dualitāti, permanento laika un lietu relativitātes sadursmi un atstātās ietekmes nospiedumiem. Katrai no Kim? četrām izstāžu telpām piešķirta vienas taro kārts nozīme, attiecīgi – “Zobenu sešinieks (apgriezts): maģiskā domāšana pēc ticības vakuuma”; “Monētu trijnieks: lielveikalā ar ozolzīli un papīra saspraudi kabatā”; “Rungu piecinieks: nikna kaislība dzīvot”; un “Biķeru četrinieks: ikdienas banalitātes”, kas vienlaicīgi iezīmē kādu Ievas Kraules-Kūnas subjektīvās pieredzes ainu, caur kurām tālāk tiek atsegta 90. gadu Rīgas realitāte. Lai arī ir dziļi personīgas, šīs ainas uzbur simboliskas kolektīvās apziņas zīmju kopas. Līdzīgi atmiņu konstruēšanas procesam, tās nav un nevar būt perfekti replicējošas, bet glabā vien ekscentriskākās detaļas, kas bieži vien ir laika gaitā gaistošas un turpmāko pieredžu pārveidotas, lai labāk iekļautos katra pašrocīgi veidotajā individuālajā dzīves naratīvā.

 

Šīs atmiņu scenogrāfijas iedarbojas ar 90. gadu kultūras telpai zīmīgiem mākslas darbiem, kurus, atsaucoties Ievas Kraules-Kūnas ielūgumam, no jauna interpretē to autori – Ēriks Božis (dz. 1969), Andris Breže (dz. 1958), Ieva Iltnere (dz. 1957), Sarmīte Māliņa (dz. 1960) un Ojārs Pētersons (dz. 1956) –, no šodienas pozīcijām atskatoties uz savu tā laika daiļradi vai piedzīvoto un ieviešot tajā nozīmju maiņas, “dzēsumus” vai koriģējumus. Kopā tvertas, šīs pagātnes liecības izstādes telpās savijas ar šodienas reālijām, apmeklētājam sniedzot iespēju pieredzēties un pazaudēties starp arhīva materiāliem un video kolāžām, skulpturāliem objektiem un instalācijām, gleznām un redīmeidiem, apejot nošķīrumu starp dokumentālo un fiktīvo-iztēloto, starp autorību un (paš)citēšanu.

 

Izstādes ietvaros norisinās lasījumi, kuras dalībnieki – teorētiķi, kritiķi un kuratori – izvērsīs projekta tematiku ar šādu daiļrunīgi formulētu prezentāciju starpniecību: “Kāpēc Iveta?” (Helēna Demakova), “Haosa kārtība: brīvības pieradināšana un civilizācijas process deviņdesmitajos” (Dace Dzenovska), “Bailes no feminisma Latvijā” (Jana Kukaine), “Adidas padarīja mani krutu” (Anastasija Fjoderova), “Mežonīgo kapitālismu gaidot: Latvijas māksla un postsociālisma stāvoklis 1990. gados” (Santa Hirša) un “Pilns vēders valūtas, pilna pilsēta Šanel: kā es pirku mākslu postpadomju, protokapitālisma Rīgā” (Marks Allens Svēde).

 

Izstādes noslēgumā tiks izdots “Kur manas kārtis kritušas” bilinguāls katalogs-rakstu krājums, kas apkopo Ievas Kraules-Kūnas izstādes materiālus, lasījumos prezentētās esejas un plašu vizuālo attēlu klāstu. Kataloga prezentācijas pasākums tiek ieturēts 90. gadu saviesīgu pasākumu stilā, māksliniecei Darjai Meļņikovai (dz. 1984) izstādes telpās uzklājot furšetu.

 

 

Mākslinieces biogrāfija

 

Ieva Kraule-Kūna (dz. 1987) dzimusi Rīgā. Ieguvusi maģistra grādu tēlotājmākslā Sandberga institūta Amsterdamā. Galvenokārt veido skulpturālus objektus, izmantojot dažādus materiālus (keramika, akmens, metāls u.c.), un papildina tos ar īsiem stāstiem, kuros absurdi fiktīvu tēlu piedzīvojumi mijas ar ačgārni interpretētiem vēstures faktiem.Savos darbos Kraule-Kūna atsaucas uz fetišismu, vēsturi, amatniecību un padomju laika estētiku, vienlaikus izsekojot gan personisko, gan kolektīvo estētisko kodu izcelsmei. Nozīmīgākās personālizstādes un duo-izstāžu izstādes: “Artist Crisis Center II – Tact Gear” kopā ar Elīnu Vītolu ( 2020, PAKT, Amsterdama), “Hot Babas” (2019, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošā darbnīca, Rīga), “α: Maldugunis” (2017, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga), The person you are trying to reach is not available kopā ar Aidan Koch (2016, Hester, Ņujorka), Qu’est-ce que ça peut faire tout ça kopā ar Kasparu Groševu (2015, Shanaynay, Parīze), “Tagad neviens vairs tā nedejo” (2014, Galerija 427, Rīga), “…if all you told was turned to gold” (2014, Vita Kuben galerija, Ūmeo), “11 no 10” (2013, Kim?, Rīga). Grupu izstādes: Paris Internationale (2015, Parīze), XII Baltic Triennial (2015, CAC, Viļņa), Le fragole del Baltico (2015, CareOf, Milan), Lily’s Pool (2015, Art In General, New York), Vortex (2014, Project Space Garage, Maskava). Kraule-Kūna ir “Kim? Rezidences balvas 2017” ieguvēja un 2017. gadā pavadīja trīs mēnešus rezidencē Gasworks Londonā, kā arī ir viena no “Purvīša balvas 2021” finālistēm. Kraule-Kūna ir galerijas “427” jeb Four To Seven (Rīgā) līdzdibinātāja un kuratore (2014-2016), kā arī viena no galerijas “LOW” vadītājām (2020-2022).

 

 

 

Pateicības: Aivijai Evertei, Vitai Libertei, Tomasam Pārupam, Andrim Vītoliņam, Luste un visiem tiem, kas dalījās ar 90to gadu stāstiem.

 

Projektu atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Knauf, Tikkurila, VV Foundation, Latvijas mākslas akadēmija, Zivju audzētava “Tome”, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Jauno mediju kultūras centrs “RIXC”, Rīgas pašvaldības policija, Arctic Paper, KRASSKY, “Satori”, Arterritory.com, Green Print, “Kokmuižas alus”, “Gardu muti”.